Latviešu dzejnieka un dzejas tulkotāja Ulža Bērziņa vieslekcija

Uldis Bērziņš nenoliedzami ir viens no lielākajiem valodu pazinējiem ne vien Latvijā, bet arī pasaulē, darbodamies gan kā dzejnieks, gan kā tulkotājs, gan arī vienmēr atmiņā paliekošs runātājs – reti kurš autors mūsdienās ar savu vai tulkoto daiļradi spēj iepazīstināt klausītāju tā, kā to dara Uldis Bērziņš. Valodas, kuras tā vai citādi Uldis Bērziņš ir apzinājis, ir  latviešu, turku, azerbaidžāņu, poļu, zviedru, vecuguzu, persiešu, senislandiešu, slovāku, serbu, turkmēņu, krievu, senslāvu un čehu.

Kādam novembris asociējas ar ziemas tuvošanos, bet kādam ar Uldi Bērziņu. Šis novembris Ulda Bērziņa cienītājus ir pulcinājis gan LU HZF rīkotajā veltījuma konferencē “Ulža Bērziņa 99 novadi”, tā arī oktobrī iznākušās grāmatas “Eddas dziesmas” veltītajā tulkošanas seminārā un atklāšanas pasākumos, savukārt mums, Rakstiskās tulkošanas studentiem, bija tā iespēja tikties ar Uldi Bērziņu klātienē. Vieslekcija norisinājās jau minēto Eddas dziesmu kontekstā, un tulkotājs lasīja un skaidroja darba fragmentus.

Eddas dziesmas ir viens no senākajiem islandiešu literatūras pieminekļiem, kura nozīmi Ziemeļvalstīs, iespējams, var salīdzināt ar Homēra eposu lielo lomu antīkajā pasaulē. Tas ir senislandiešu mitoloģisko un poētisko tekstu kopums, kas ir ievērojami ietekmējis Ziemeļeiropas literatūru un mītisko domāšanu. Tomēr tulkošanas studentiem šī darba kontekstā ir jāizceļ Ulda Bērziņa milzīgais devums mitoloģisko īpašvārdu atveidē latviešu valodā, par ko vielskecijas ietvaros runāja arī pats autors. Pēc saviem ieskatiem, kas ir balstīti islandiešu valodas absolūtajā skanējuma uztverē, kā arī dziļajās ziemeļtautu mitoloģijas zināšanās un izpratnē, Uldis Bērziņš ir meistarīgi “iztulkojis” dievu pavārdus, milžu un citu mitoloģisko būtņu vārdus, pēc iespējas akcentējot gan to skanējumu, gan arī nozīmi. Šis darbs ir aizsākts jau Jaunākās Snorres Eddas tulkojumā, tādā veidā latviešu lasītājam uzburot islandiešu valodas skanējumu, ietērptu latviešu mēlē.

Lai arī Rakstiskās tulkošanas studenti studiju gaitā apgūst biznesa, juridisko un citu “neliterāro” tekstu tulkošanu, kuros pār valodu virsroku gūst teksta jēdzieniskais mērķis, tomēr retu reizi noder atcerēties par valodu pašu par sevi un to, cik liela atbildība latviešu valodas attīstībā gulstas uz tulkotāja (arī juridisko tekstu tulkotāja) pleciem. Kas gan to atgādinās labāk kā labs daiļliteratūras tulkojums.... un saruna ar Uldi Bērziņu.  Fotogalerija: PMSP "Rakstiskā tulkošana" tīmekļa vietnē