Akadēmiskais centrs
Labāko jauno tulkotāju konkurss jau ir kļuvis par ilggadēju tradīciju un gada centrālo notikumu tulkošanas jomā. Dažiem finālistiem, dalība konkursā jau ir kļuvusi par tradīciju – viņi piedalās tajā ne pirmo gadu. Vēl iepriecinošāks ir fakts, ka jau otro gadu konkursā piedalās arī studente no Ķīnas. Vērtēšanas žūrijas locekļi atzina, ka konkursa dalībnieku tulkojumu kvalitātes līmenis ar katru gadu ir arvien labāks, jaunie tulkotāji uztver tekstu konceptuāli, cenšas padarīt tulkojumu vieglāku, labskanīgāku un saprotamāku, nebaidoties sadalīt oriģināla teikumu vairākos teikumos tulkojumā un pārfrāzēt tos. Arī izmantotie mašīntulkošanas risinājumi pārsvarā bija ļoti atbilstoši, taču dažkārt konkursanti pārāk paļāvās uz mašīntulkojumu tur, kur vajadzēja kritiski novērtēt tā kvalitāti. Tas, kas studentiem vēl jāapgūst ir tā saucamā pēcrediģēšana, atzīst Skrivanek speciālisti.
“Konkursā jaunieši – topošie jaunie tulkošanas profesionāļi, mērojas spēkiem un parāda patiešām cik svarīgs ir tulkotāja darbs. Jo īpaši tas kļūst svarīgs šodienas apstākļos, kad sociāli-politisko konfliktu laikā tulkotāji kļūst par tiltu starp dažādu nāciju pārstāvjiem. Dažkārt saturs, ko mēs tulkojam nav vairs tikai formāls teksts, sausas rakstzīmes – tie ir vārdi, kuru mērķis ir patiesi atspoguļot faktus, nomierināt, dot cerību, tāpēc arī tekstam ir jābūt precīzam, labskanīgam un mērķa valodas dzimto runātāju leksikai atbilstošam. Turklāt dienā saražoto tulkojumu apjoms ir tik milzīgs, ka tulkotājs viens pats, cik vien profesionāls viņš nebūtu, fiziski nespēj to izdarīt. Tad palīgā nāk tehnoloģijas un visādi palīgrīki, kas palielina tulkotāju kapacitāti. Taču tikai cilvēks spēj novērtēt cik tulkojums patiesībā ir baudāms, korekts un lietojams. Tā ir tulkotāju māksla – ne tikai formāli tulkot tekstu, bet izprast tā būtību, uztvert tā raksturu un maksimāli dabīgi pielāgot mērķauditorijai,” norāda “Skrivanek Baltic” direktors Vasilijs Ragačevičs.
“Šogad konkurss norisinājās laikā, kad Ukrainā plosās karš. Un arī tulkotāji iesaistās cīņā par mieru, pret vēstures falsifikāciju un kultūras vērtības nozīmes sagrozīšanu. Literārie tulkotāji cenšas ātri iztulkot ukraiņu autoru darbus, lai ukraiņu balsis izskanētu rietumos. Tulki un tulkotāji raksta atklātās vēstules, nosodot Krievijas iebrukumu Ukrainā. Un ar savu darbu, protams, palīdz risināt arī bēgļu problēmas. Un tas, ka mūsu jaunieši piedalās šajā konkursā apliecina arī viņu izvēli iesaistīties kultūras saprašanos veicinošajā profesijā,” atzīmē Latvijas Universitātes pasniedzēja, Dr. philol., prof. Gunta Ločmele.
Arī šogad konkurss noritēja attālināti un konkursa finālā studentiem bija iespēja izjust īsta tulkošanas profesionāļa ikdienu, izmantojot kvalitatīvo datorizēto tulkošanas rīku “Memsource”. Kā konkursa pirmajā kārtā, tā arī finālā savas prasmes titula “Labākais jaunais tulkotājs 2022” pretendenti pierādīja, tulkojot politekonomiskas, zinātniski pētnieciskas, analītiskas publikācijas plašsaziņas līdzekļos. Konkursanti bija strādājuši ar angļu, franču vai vācu valodas tekstiem, kurus tulkoja uz latviešu valodu.
Prasmīgākie jaunie speciālisti tika apbalvoti ar vērtīgām balvām – pirmās vietas ieguvējs ieguva prakses vietu “Skrivanek Baltic” un planšetdatoru “Samsung Galaxy Tab A8 64GB 4G”, otrās vietas ieguvējs saņēma naudas balvu 200 EUR apmērā no “nek Baltic” direktora Vasilija Ragačeviča. Tāpat trīs labākie jaunie tulkotāji ieguva balvas no grāmatnīcas “Jānis Roze”.
Konkurss “Labākais jaunais tulkotājs 2022” norisinās sadarbībā ar lielākajām Latvijas augstskolām – Baltijas Starptautisko akadēmiju, Biznesa augstskolu “Turība”, Daugavpils Universitāti, Latvijas Kultūras akadēmiju, Latvijas Universitāti, Liepājas Universitāti, Rīgas Stradiņa universitāti, Rēzeknes Tehnoloģiju augstskolu, Rīgas Tehnisko universitāti un Ventspils Augstskolu.
